Miervaldis Polis: Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi.
No 8.maija līdz 1.septembrim, 2025
“Egocentriķis - tā ir ironija par cilvēcisko dabu, nevis tās glorifikācija. Tā ir ironija pašam par sevi, nevis par kaut ko citu.”
/Miervaldis Polis/
Miervalža Poļa izstādes “Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi”
uzmanības fokusā ir mākslinieka ceļojumu piezīmes laikā un telpā, kur viņš (vai Līga
Purmale) pozējis starp milzu kolosiem - senas kultūras drupām, klejojis pa Venēciju,
Ameriku un svešām gleznām – esot klātesošs gan Žaka Luija Davida gleznotajā “Marata
nāvē”, gan sveicinot Napoleonu Bonapartu Alpos. Polis pats saka, ka “jebkurā mirklī
varēju “aizlaisties” uz jebkuru gadsimtu, uz jebkuru vietu.”
Vērotājs un apzināts provokators, kas 1986. gadā pirmo reizi Rīgas ielās parādījās
ielīdis Zelta cilvēka ādā. Viņš pats to nesauc par peformanci, bet gan par izrādi. “Tā
sākas ar ķermeni, ar emocijām, ar visu cilvēka būtību un beidzas ar instalāciju, kas pēc
savas būtības arī ir performance. Tikai izrāde ar aksesuāriem.” Tā bijusi gan
pašizpausme, gan vēlme izzināt apkārtējo reakciju - “ko viņi teiks, kad es tāds
parādīšos”.
Latvijas mākslas ainā Miervaldis Polis pazīstams arī kā portretu gleznotājs. Taču šī ir
reize, kad izstādes ietvaros tiks eksponēts tikai viens portrets. Vienīgais, kur gleznotājs
ļāvies visām savām dziņām un kaislībām. Kādu labi zināmu personību katapultējot
pasaulē, kur vienkopus sapulcējušies Rembrants un viņa jaunā sieva Saskija, Velaskēza
punduris, Ticiāna meitene ar augļu paplāti, Bušē Odeliska, Tenīra suns un tēli no Engra
Turku pirts.
“Manu darbību kopumā, manu dzīvi un līdz ar to mākslu un visu, kas ar to saistās,
nosaka kaut kas, ko aptuveni varētu nosaukt par dziņu. (...) es nenodalu savu dzīvi no
mākslas, nestādu vienu pāri otrai. Tās atrodas nepārtrauktā cēloņu un seku
mijiedarbībā. Kā es gleznoju, tā es dzīvoju,” rakstīja gleznotājs Miervaldis Polis 1987.
gadā intervijā pats ar sevi žurnālā “Māksla”.
Kuratores: Una Meistere, Daiga Rudzāte
Izstādes arhitekts: Martins Vizbulis
Izstādes grafiskais dizains: Krišs Salmanis
Miervaldis Polis. Ainārs Gulbis. Audekls, akrils, laka. 2004
Foto: Normunds Brasliņš
Bronzas cilvēka performance. 1987
Ata Ieviņa foto dokumentācija