Ķīpsalas Ola — ar unikālu izpratni par telpu un vidi, žurnāls Būvinženieris

Ķīpsalas Ola — ar unikālu izpratni par telpu un vidi, žurnāls Būvinženieris

Forma seko apziņai — Spiriterritory saruna ar Uldi Pīlēnu Lasīšana Ķīpsalas Ola — ar unikālu izpratni par telpu un vidi, žurnāls Būvinženieris 20 minūtes

Betons, stikls un koks olas formas ēkā – tieši tāds bija arhitekta Ulda Pīlēna redzējums, kas īstenojies unikālā projektā – ēku kompleksā Ola Foundation pašā Ķīpsalas viducī. 

Kāpēc ola? Atbildi sniedz pats arhitekts, citējot skaisto teicienu: “Ja olu saplēš no ārpuses, tad tās ir vēl nedzimušas dzīvības beigas. Ja olu saplēš no iekšpuses ar palīdzību no ārpuses, tad tas ir jaunas dzīvības sākums.”  Olas formas ēka jeb Ola ir būve, kuras koncepcija, kā uzsver U.Pīlēns, manifestē mūsdienu tehnoloģiskā gadsimta esenci caur arhitektūru, balstoties uz trim vaļiem jeb mūsdienu populārākajiem būvmateriāliem – betonu, stiklu un koku. 

 

Projekts ir uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda Ola Foundation rūpīgi izlolota ideja, kas radīta ar mērķi darboties mākslas, mūzikas, izglītības jomā. Ola Foundation ēku ansambli veido trīs stāvu centrālā ēka simboliskā olas formā un neliela viesnīca ar desmit numuriem. Abās ēkās kā dominējošie materiāli izmantoti stikls, betons un koks, papildinot ar daudzveidīgām tehnoloģiskām novitātēm. Tieši arhitektūras, sarežģīto inženierkomunikāciju un augstvērtīgā interjera kopums padara Ola Foundation kompleksu par unikālu projektu, kur katrs no šiem aspektiem viens otru dabiski papildina, tā veidojot askētisku, baudāmu un intuitīvu vidi. 

 

Šobrīd Ola ir kā radoša rezidence ar mākslu, mūziku un izglītību saistītiem projektiem, vieta diskusiju platformām un citiem pasākumiem. Ēkas 1.stāvā iekārtota 300 kvm plaša profesionāli aprīkota izstāžu zāle, 2.stāvs paredzēts dažādu semināru un izglītības projektu rīkošanai, tā centrā atrodas apaļa meditāciju telpa. 3.stāvā izvietots mūzikas salons un bibliotēka ar vienu no ēkas vizuāli un tehniski iespaidīgākajiem risinājumiem – apaļu, automātiski vadāmu paceļamo jumtu. Speciāli šim projektam izstrādāta arī ēkas vadības sistēma, ar ko centralizēti un ērti vadīt ventilāciju, apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, apskaņošanu u.c. sistēmas. Savukārt līdzās esošā viesnīcas ēka paredzēta viesiem, kas apmeklē kādu no pasākumiem. 

 

Ēku kompleksa arhitekts ir Uldis Pīlēns, bet interjers ir Pīlēnu pāra kopdarbs. Projekta realizācijā piedalījusies plaša UPB grupas inženieru, būvniecības, ražošanas, apsaimniekošanas un citu jomu ekspertu komanda. Projekta īstenošanā ieguldīts privāts kapitāls.

 

Pirmais stāvs zem gruntsūdens līmeņa

 

Var teikt, ka Olas unikalitāte sākas jau ar pašiem pamatiem, jo ēkas pirmais stāvs izbūvēts pilnībā zem gruntsūdens līmeņa. U.Pīlēns stāsta, ka apbūves gabals atrodas Ķīpsalas zemākajā vietā, kur atradusies kādreizējā Daugavas gultne, tāpēc grunts ir ļoti nestabila. Tas apliecinājies arī pamatnes sagatavošanas procesā, kad nācies saskarties ar nekontrolētiem ūdens apjomiem. 

 

Galvenās ēkas pamatu plātne izbūvēta aptuveni 5 m dziļumā zem gruntsūdens līmeņa. Pazemes daļai tika izmantotas 2 veidu hidroizolācijas membrānas. Pamatu plātnei un tehnisko telpu daļas pazemes sienām SikaProof A+ membrāna. Tā ir ūdens spiedienu noturīga membrāna, kas betonēšanas laikā saaug ar betonu un tiek izslēgtas jebkādas iespējas ūdens migrēšanai starp membrānu un betonu. Šī membrāna ir novitāte hidroizolācijas materiālu jomā un Latvijā tika izmantota pirmo reizi. Galvenās ēkas sienām izmantoja membrānu SikaProof P, kas ir ūdens spiedienu noturīga membrāna, kuru pielīmē pie izbūvētām sienām. Abas membrānas paredzētas savstarpējai savienošanai, kas padara tās par vienotu kopējo sistēmu. Līdz šim nevienā ēkas vietā, kur membrānas izmantotas, nav konstatēta ūdens ieplūšana.

 

Ēkas pazemes daļa siltināta ar netradicionālu metodi – pūšamām divkomponentu poliuretāna putām. Šī materiāla siltumvadītspējas koeficients ir zemāks nekā putupolistirolam, kas ļauj to iestrādāt plānākā kārtā. Arī uzklāšanas process ir bez šuvēm un norit ātrāk. Papildus materiāla struktūra sastāv no slēgtām porām un tas ir ūdensnecaurlaidīgs.

 

Lifta izbūve atrauj vaļā pazemes avotu

 

Olas centrā ir iebūvēts speciāli šim projektam izgatavots apaļš hidrauliskais lifts, kāds Latvijā ir vienīgais. Lifta šahtas bedres izbūve tika veikta līdztekus pamatu izbūvei un radīja vēl nebijušus izaicinājumus. “Zem lifta pamata, kas jau bija ēkas dziļākā vieta (ap 6,5 m zem gruntsūdens līmeņa), papildus bija jāizbūvē cilindra formas telpa jeb čaula, kurā ievietot lifta pacelšanas virzuli. Čaulas dziļums – vēl papildus 4,7 m. Kopā dziļums veidoja 11,2 m zem maksimāli iespējamā gruntsūdens līmeņa,” stāsta UPB Nams būvdarbu vadītājs Konstantīns Smotrovs.

 

Pats cilindra čaulas risinājums bija unikāls inženiertehnisks risinājums, izstrādāts teorētiski, bez reāliem praktiskiem piemēriem, no kā varētu gūt pieredzi. Čaula sastāv no 2 daļām – ārējās tērauda apvalkcaurules (80 cm diametrā), kura kalpo kā pagaidu veidnis, un iekšējās tērauda caurules (50 cm diametrā), kura ir noslēgta no apakšas, hermētiska, nosiltināta, brīva telpa lifta virzuļa ievietošanai un kustībai. 

 

Ārējā nenoslēgtā caurule tika ievibrēta gruntī 5,5 m dziļumā zem  projektētās lifta šahtas bedres atzīmes. Tad ar skalošanas-sūknēšanas tehnoloģiju bija jāatbrīvojas no grunts iekšpus ārējās tērauda apvalkcaurules  un tās vietā jāiegremdē iekšējā caurule. K.Smotrovs atceras: “Skalošanas brīdī gruntī tika pārrauts neparedzēts ūdens nesējslānis un no pazemes dzīlēm sāka atbrīvoties iesprostotais gruntsūdens, kura spēks un apjoms bija daudz lielāks par parasto gruntsūdeni. Vulkānam līdzīgs avots plūda ārā pa iegremdēto cauruli 80 cm diametrā un  ātri vien sāka piepildīt lifta padziļinājumu. Pēc tā agresivitātes varēja noprast, ka tas gatavs appludināt visu lielo būvbedri līdz augšai un nogremdēt jau izbūvētās konstrukcijas.”

 

Pateicoties operatīvai reaģēšanai no sadarbības uzņēmuma SIA UPRENT (gruntsūdens pazemināšanas jomā), tika piegādāti papildu sūkņi, lai varētu novadīt milzīgo ūdens daudzumu un novērst applūšanu. Tomēr ūdens nāca un nāca. Turpmāk viena mēneša garumā tika veikta hidroģeoloģiskās informācijas izzināšana, mēģinājumi avotu apstādināt ar speciālu putu injekciju palīdzību, iedziļinātas papildus gruntsūdens spices, lai pazeminātu avota spēku un varētu to aiztamponēt. 

 

Tikai tad, kad gruntī izdevās iedziļināt 35 gab. speciāli no Polijas piegādātas jaudīgas filtru caurules un būvbedrē darbojās 3 sūkņi ar kopējo izsūknētā ūdens apjomu 200 kub.m/h, situācija kļuva kontrolējamāka. Pierimušajā avotā (ārējā caurulē) vienlaicīgi tika skalota/izsūknēta grunts un iegremdēta iekšējā caurule, kura bija slēgta, nosiltināta un piepildīta ar balasta ūdeni, lai pašsvara ietekmē tā varētu iegrimt avota vietā. Starp iekšējo un ārējo cauruli ar zemūdens betonēšanas tehnoloģiju tika iepildīts hidrobetons, kas izspieda ūdeni no šīs telpas, vienlaicīgi saistot abas caurules vienā veselumā un aiztamponējot avotu.

 

Pēc hidrobetona sacietēšanas no iekšējās caurules tika izsūknēts balasta ūdens, tādā veidā atbrīvojot telpu paredzētajam lifta virzulim. Tālāk tika izbūvēta lifta šahtas būvbedre, kas samonolitizēta ar minēto čaulu, un pabeigta pamatu plātne ap lifta zonu. K.Smotrovs norāda, ka vēl divus mēnešus turpinājās vērienīga gruntsūdens sūknēšana (līdz 150-180 kub.m/h) līdz brīdim, kamēr tika izbūvēta pietiekama apjoma ēkas virszemes konstrukciju daļa, lai sasniegtu masu, kas kompensētu gruntsūdens spiedienu un ēka netiktu izspiesta no zemes kā pludiņš. 

 

Lifta izbūves sarežģītību apstiprina arī uzņēmuma Rīgas lifti Jauno iekārtu nodaļas vadītājs

Vjačeslavs Petrovs.: “Šis mūsu uzstādītais lifts līdz šim ir tehniski sarežģītākais un unikālākais.

Lai apaļais lifts būtu pēc iespējas kluss un ar minimālu redzamo daļu skaitu, šādi lifti parasti tiek konstruēti ar vienu hidraulisko cilindru, kas atrodas tieši zem lifta. Tas ir ļoti svarīgi, jo cilindra urbuma dziļumam jābūt vismaz 1/2 no pacēlāja augstuma. Bija jāņem vērā, ka durvju rādiuss un kabīnes rādiuss nevar būt mazāks par noteiktu vērtību, pretējā gadījumā, atverot durvis, tās sasniegs vadotnes un nespēj atvērt. Darba process būvlaukumā bija sarežģīts un neparedzams, taču rezultāts sniedz gandarījumu.”

 

Viens no ēkas lepnumiem – eksponētais betons

 

Ēkas kodolu veido masīvas un ieapaļas eksponētas monolītā betona sienas, kurās kā akcenti iestrādāti nelieli apaļi nerūsējošā tērauda elementi. Eksponētajam betonam ir īpaša loma šajā ēkā un U.Pīlēns neslēpj, ka viņa prasības bija ļoti augstas. Galvenie kritēriji bija pelēks monolīts betons ar tīrām veidņu salaiduma un savilču vietām un asiem stūriem. 

 

Darbs pie betona sastāva un betonēšanas tehnoloģijas izstrādes tika uzsākts pusgadu pirms pirmo eksponēto konstrukciju betonēšanas. Eksponētā betona kvalitāti ietekmē ārkārtīgi daudz faktoru, tādēļ tehnoloģijas izstrādes ietvarā tika iekļauti vairāki svarīgi aspekti: betona sastāvs, kas saglabā nepieciešamo konsistenci vismaz 3 stundas, rukuma kompensējošas un citas betona piedevas, kas nodrošina betonēšanu gan agrā pavasarī, gan karstā vasarā, veidņi, betona maisīšanas un betonēšanas tehnoloģiskais process, kā arī kopšana un konstrukciju aizsardzība būvniecības laikā.

 

Vispirms SIA Betona pētījumu centrs laboratorijā tika sagatavoti betona paraugi un piemeklēta veiksmīgākā betona recepte. Pirms ēkas sienu izbūves būvobjektā kā paraugs tika uzbūvēts arī ēkas centrālā kodola sienas fragments ar izmēriem 2 x 3,5m un liekuma rādiusu 3,5 m. SIA UPB Nams tehniskais direktors Artis Petrovskis stāsta, ka objektā betonu piegādāja SIA Transportbetons MB, kas betona izgatavošanu veica atbilstoši iepriekš izstrādātai receptei, ņemot vērā paredzamos āra laika apstākļus pie betona iestrādes un cietēšanas. Informācija par maisījuma parametriem tika nodota Betona pētījumu centrs laborantam, kas piegādāto betonu pārbaudīja un sniedza atzinumu pirms iestrādes veidņos. 

 

Vairākas dienas pēc betonēšanas turpinājās betona cietēšanas procesa un īpašību kontrole, izmantojot gudros risinājumus SmartRock un Maturix, kas sekoja līdzi vides un betona temperatūrai, mitruma parametriem, kā arī ļāva prognozēt betona stiprības attīstību, nodrošinot, ka betons tiek atveidņots pareizajā laikā. “Ar šādu risinājumu palīdzību izdevās panākt veidņu efektīvāku izmantošanu, garantējot betona vizuālās un mehāniskās īpašības. Veiksmes atslēga šajā projektā noteikti bija cieša sadarbība starp betona ekspertiem, tā ražotāju, iestrādātāju un pasūtītāju,” atzīst A.Petrovskis. 

 

Veidņu kvalitāte ideālai virsmai

 

Jāuzsver, ka eksponētā betona tehnoloģijā viena no svarīgākajām prasībām ir veidņu virsmu kvalitāte, hermētiskums un tīrība. “Veidņu virsma ir tieši atkarīga no pielietotā oderējuma saplākšņa. Tam jābūt ne vien jaunam katrā betonēšanas reizē, bet arī kalibrētam un no vienas ražošanas partijas. Ievērojami sarežģījumi bija ar ūdens noturīga saplākšņa piegādi un kvalitāti. Mūsu pašmāju ražotais ūdens noturīgais saplāksnis nespēja izpildīt augstās prasības – saplākšņa malās mitruma ietekmē uz virsējās kārtas parādijās mazi vilnīši, kas atstāja nelabojamus vizuālus defektus uz betona virsmas. Pēc vairāku šādu saplākšņu partiju izbrāķēšanas, tika atrasts pietuvināts risinājums ūdens noturībai – Poliform saplāksnis, ko izmanto skeitparku rampu būvniecībā,” atminas K.Smotrovs.

 

Viņš palepojas, ka SIA Rigensi veidņu meistaru rūpīgums un pieeja bija pielīdzināma drīzāk mēbeļu izgatavošanas galdnieku precizitātei, nevis tradicionālai betona veidņu montāžai. “Betona iestrādes process šeit bija kā augstvērtīga restorāna pavāra veiklās roku kustības, garšas izjūtas un taimings,” tēlaini salīdzina būvdarbu vadītājs. 

 

Par betona kvalitāti runā precīzi un asi sienu stūri – kantes (bez tradicionālā 45˚ nošķēluma) ar stikla starpsienām paredzēto gropi (nišu) un precīzas gropes kājlīstes iedziļināšanai. Augsta meistarība bija nepieciešama, lai izveidotu liektas betona sienas ar precīzi izpildītām komunikāciju atvērumu vietām un paceļamā jumta motoru nišām. Jāatzīmē, ka eksponētais betons izmantots arī viesnīcas ēkā un kā īsti meistarstiķi atzīmējami apaļi betona bezrāmju virslogi viesnīcas gaiteņos, kas piešķir īpaši dizainisku akcentu.

 

Fasādes stiklojums bez statņiem

 

Vēl viens ēkas lepnums ir fasādes stiklojums, uzsver U.Pīlēns. AILE Grupa Būvkonstrukciju projektēšanas nodaļas vadītājs Guntars Roga stāsta: “Pielietojot daudzu gadu laikā iekrāto pieredzi fasāžu jomā, kopīgi ar pasūtītāju veidojām stikloto konstrukciju risinājumus. Ēkas stiklotā ārējā čaula veidota bez vertikālajiem nesošajiem ALU profiliem, bez redzamiem fasādes nosegprofiliem, ar integrētiem, automātiski paralēli izbīdāmiem logiem, durvīm un nerūsējoša tērauda detaļām. Trīskāršo stikla pakešu kopējam biezumam sasniedzot 90 mm un svaram pārsniedzot 1100 kg, spējām sasniegt pakešu siltumvadāmību 0.5 W/m²K.” Turklāt arī daļa no ēkas iekšējo stikloto starpsienu savienojumiem tika integrēti ēkas ārējā fasādē.

 

Papildus izaicinājums inženieriem bija ēkas ieejas daļa, kur pirmā stāva stiklojums tika balstīts uz pamatu plātnes, bet otrā stāva stiklojuma pašsvars pārnests uz jumta konstrukcijas betona pārsegumu, kas veiksmīgi īstenots, sadarbojoties ar betona un metāla inženieriem. 

 

Jāatzīmē, ka semināru telpā izmantoti stikli ar saules aizsardzību un sietspiedē veidotu grafisku tīklojumu. Virzienā no apakšas uz augšu tīklojums paliek arvien blīvāks, par aptuveni 50% samazinot saules gaismu. 

 

No ārpuses apaļo ēku ieskauj bezrāmju pašnesošās laminētas pienstikla plāksnes, kas augstumā pārsniedz 6500 mm un platumā ir 2000 mm, apakšā tās ir iespriegotas, savukārt augšējā daļa ir atbalstīta uz punktveida stiprinājumiem. Šāds risinājums spēj izturēt lielas vēja slodzes, par ko jau pārliecinājāmies pagājušā ziemā, paskaidro arhitekts U.Pīlēns un, atsaucoties uz raksta sākumā minēto K.G.Junga citātu, tās tēlaini salīdzina ar olas čaumalas funkciju tikai ģeometriskā izpildījumā.

 

Stiklotajai sadaļai izmantots 3D modelis, kur laikus varēja identificēt iespējamās problēmu vietas un atrisināt tās vēl projektēšanas ciklā. No 3D modeļa tika iegūtas arī visas detaļu specifikācijas un montāžas rasējumi. 

 

Unikāls paceļamais jumts

 

Trešais ēkas lepnums nenoliedzami ir vizuāli un tehniski iespaidīgā paceļamā jumta konstrukcija, kam līdz šim nav bijis analoga Latvijas arhitektūrā. To pēc U.Pīlēna uzdevuma  projektēja, uzražoja un uzstādīja uzņēmuma RKMetāls mašīnbūves nodaļa RK Machinery. Jumts ir pielāgots ēkas arhitektūrai un norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko parametru prasībām. Paceļamais jumts ir apaļā formā ar diametru 7,4 m un pacelšanas augstums ir viens metrs.

 

Pacelšanas mehānismu raksturo RK Metāls tehniskā direktora vietnieks Ritvars Višs: “Sistēma sastāv no četriem atsevišķiem motoriem, kas ar gliemežpārvadu un zobstieņu mehānismu veic jumta konstrukcijas pacelšanu. To sinhronai darbībai seko līdzi  speciāli uzstādīti sensori, kas ļauj jumtu pacelt vienmērīgi un droši, kā arī palīdz novērtēt laikapstākļus un brīdināt lietotāju par lietošanas drošību.” Monitorēt paceļamā jumta darbības stāvokli un to vadīt iespējams arī attālināti. Nokrišņu gadījumā jumts automātiski nolaižas. Pārējā ēkas jumta daļa veidota kā zaļais jumts ar videi atbilstošu augu klājumu. 

 

Inovatīva betona īpaši plānas grīdas plāksnes

 

Visapkārt ēkai pa perimetru izveidota paceltās grīdas konstrukcija, kas iekštelpas un ārtelpu sapludina vienā līmenī, lai pēc U.Pīlēna teiktā, sēžot semināru telpā, būtu jūtama saikne ar dabu, ar apkārt ēkai esošo rūpīgi kopto dārzu. 

 

Šim nolūkam izmantotas īpaši plānas lielizmēra grīdas seguma plāksnes no inovatīva materiāla – īpaši augstas veiktspējas betona (UHPC), kas izstrādāts no vietējām pildvielām. Betona lieces izturības iegūšanai izmantotas kompozītas šķiedras dispersai stiegrošanai ar augstu stiprību un korozijas noturību. Betona maisījumam izmantota īpaši zema ūdens-cementa attiecība – 0,27, kas nodrošina augstu blīvumu un stiprību, zemu ūdenscaurlaidību un lielisku nodilumizturību.

 

Plāksnes izgatavoja SIA Dzelzsbetons MB un MB Grupa tehniskais direktors Artūrs Lukašenoks paskaidro, ka lielizmēra plākšņu elementi izgatavoti, izmantojot virsmas cietēšanas aizkavēšanas tehnoloģiju, kas atsedz kvarca smalkos graudiņus un ļauj iegūt strukturētu, raupju virsmu – tas vienlaicīgi uzlabo virsmas pretslīdes īpašības. Salīdzinājumā ar tērauda stiegrojumu, dispersai stiegrošanai izmantotās kompozītās šķiedras ļauj uzlabot betona ilgmūžību un ilgizturību. 

 

“Ēkas ovālā forma nosaka, ka katra ražošanas elementa ģeometrija ir unikāla. Lai iegūtu augstas precizitātes liektas formas, veidņi izgatavoti ar CNC frēzēšanas tehnoloģiju. Elementu ražošanā izmantota arī iespiesto veidņu tehnoloģija. Betona elementa čaulas forma izveidota ar iespiesta veidņa pildiņu,” tehnoloģiju izskaidro A.Lukašenoks.

 

Sfēriski griesti izcilai akustikai

 

Saskaņā ar arhitekta ieceri pirmā un otrā stāva centrālo telpu griestus bija plānots izveidot sfēriskus ar griestu izliekuma rādiusu 11 400 mm. Lai to īstenotu 3D modelēšanas programmā tika izveidots griestu modelis, pēc kura parametriem no polistirola kubiem ar lāzeri izgriezts katrs atsevišķais griestu segments, kas, objektā uz vietas salīmēti kopā, ieguva projektā paredzēto sfērisko formu.

 

Sfēriskie griesti palīdz radīt meditācijas telpai nepieciešamo akustisko efektu, piemēram, čukstus stāstāms teksts ir ļoti labi saklausāms. Turklāt meditācijas telpā būtisks uzdevums bija nodrošināt nepieciešamo gaisa apmaiņu, neradot telpā liekus trokšņus. Lai to panāktu, galvenais uzdevums bija samazināt gaisa caurplūdes ātrumu difuzoros. Šim nolūkam tika veiksmīgi izmantota gaisa telpa virs sfēriskās griestu konstrukcijas, kur speciāli sadalītās virsgriestu kabatās ieplūstošā gaisa ātrums tika samazināts un tikai tad ielaists meditācijas telpā.  “Būtībā virssgriestu konstrukcija ir viens liels lēnas gaisa plūsmas pieplūdes/nosūces difuzors, kur ārējā perimetrā ēnas šuvē no acīm noslēpti gaisa pieplūdes/nosūces atvērumi,” rezumē Agris  Saulītis, UPB Nams Inženiertīklu projektu vadītājs.

 

Īpaši izstrādāta ēkas vadības sistēma

 

Speciāli projektam tika izstrādāta ēkas vadības automatizācijas sistēma (VAS) jeb ēkas sirds. UPB Nams Elektrotīklu projektu vadītājs Uldis Šteinbergs uzskaita, ka ar tās palīdzību tiek vadīts iekārtu trauksmes monitorings, apgaismojums, nodrošināta siltummezgla vadība, skaitītāju rādījumu nolasīšana, durvju, logu, iekšējo un ārējo žalūziju vadība, gaisa apstrādes iekārtas vadība, nosūces ventilatoru vadība, telpu mitruma, temperatūras un CO2 kontrole, apkures/dzesēšanas griestu un silto grīdu vadība.

 

Ēkā ir uzstādīta arī sava meteo stacija, kas nolasa meteoroloģiskos apstākļus (gaisa mitrums, gaisa temperatūra, vēja ātrums, gaismas intensitāte, nokrišņu daudzums). Pamatojoties uz meteo stacijas iegūtajiem datiem, VAS vada ēkā iebūvētās iekārtas, lai nepieļautu ēkas pārkaršanu, mitruma nonākšanu ēkā vai iebūvēto sistēmu bojājumus ārējo laikapstākļu dēļ. Piemēram, vējam pārsniedzot 6 m/s, āra žalūzijas neatkarīgi no iepriekš iestatītā stāvokļa, tiek paceltas. Pie noteikta vēja ātruma vai nokrišņu daudzuma, tiek aizvērts paceļamais jumts un tā atvēršana manuāli nav iespējama, kamēr laikapstākļi nav mainījušies.

 

Tāpat ēkā ierīkotā sistēma ļauj savākt un arhivēt inženiertehnisko sistēmu energopatēriņa datus, lai sistēmas lietotājs tos spētu vēlāk analizēt un atrast visenergoefektīvākos risinājumus enerģijas taupīšanai, palielinātu/samazinātu gaisa apmaiņu un iestatītu tā mitrumu atkarībā no paredzamās cilvēku plūsmas, efektīvi izmantotu saules kolektoru iegūto enerģiju u.c. 

 

Līdzās enerogefektīviem risinājumiem jāatzīmē, ka uz viesnīcas ēkas jumta visā platībā izvietoti uzstādīti 84 saules paneļi. Tie ir SoliTek saules paneļi ar kopējo maksimālo jaudu – 27,72 kW, kas pēc būtības jau ir neliela elektrostacija..

 

Apsilde no griestiem

 

Ēkas apsildei lielākoties izmantota silto grīdu apkures sistēma, atsevišķās vietās radiatori, bet trešajā stāvā pielietoti siltumu starojošie griestu paneļi. Starojošie griestu apkures/dzesēšanas paneļi palielina lietderīgi izmantojamo telpas platību: tie netraucē mēbelēm, ir vizuāli nemanāmi. Pateicoties lielajai virsmas platībai, apkurē lieto zemākas temperatūras siltumnesēju, kas atļauj lietot gāzes kondensācijas katlus ar augstāku efektivitāti. Attiecīgi pie dzesēšanas izmanto augstākas temperatūras aukstumnesēju, kas atļauj aukstumiekārtas lietot ar augstāku lietderības koeficientu. Zemāka siltumnesēja un augstāka aukstumnesēja temperatūra nodrošina mazākus enerģijas zudumus un patīkamāku komforta sajūtu, jo nav jūtamas temperatūru starpības telpā.

 

Olas ēkā izmantoti tērauda starojošie griestu paneļi, bet viesnīcā ģipškartona paneļos rūpnieciski iebūvēta PEX-Xa caurulīšu sistēma, kas funkcionāli līdzinās siltajām grīdām. Viena un tā pati sistēma kalpo gan apkurei, gan dzesēšanai. 

 

Kā trūkums sistēmai ir kondensāta izkrišanas iespēja uz paneļiem dzesēšanas režīmā. Šī projekta abās ēkās tas risināts vasarā gaisa sagatavošanas iekārtā sausinot pieplūdes gaisu. Gaisa sausināšana, kad ārā ir augsts mitrums, sniedz papildus komforta sajūtu pie augstākas iekštelpu temperatūras.

 

Gaisa attīrīšana ar UV 

 

Īpaša ir arī ēkas ventilācijas sistēma, kas, papildu komfortabla mikroklimata uzturēšanai, rūpējas arī par gaisa kvalitāti un mikrobioloģisko aizsardzību. Galvenajā  ēkā uzstādīta centrālā gaisa sagatavošanas iekārta, kas nodrošina gaisa apmaiņu un filtrēšanu atkarībā no laika apstākļiem – sildīšanu, dzesēšanu, sausināšanu un mitrināšanu, īpašiem apstākļiem paredzēta gaisa recirkulācija un mikrobioloģiskā aizsardzība.

 

Mikrobioloģiskā aizsardzība, izmantojot oksidācijas procesu, ko nodrošina ultravioletā starojuma fotokatalizatora īpašības, novērš smakas, redzamus dūmus, mikrobu vairošanos gaisā un uz virsmām. Iekārtā ir iebūvētas UV-C starojuma lampas ar elektromagnētiskā starojuma viļņa garumu 253,7 nm. Šāds viļņa garums optimāli padara nekaitīgus vīrusus un nukleīnskābes. Papildus tam konkrētā viļņa garuma lampas nerada ozonu, kas ir drauds apkārtējai videi. Tehniski tā ir atsevišķa sekcija gaisa apstrādes iekārtā, aprīkota ar UV-C lampām, kas ir aizsargāta, lai nepieļautu apkalpojošā personāla piekļuvi lampām to darbības laikā.

 

Pašnesošas spirālveida kāpnes

 

Vēl viens tehniski izaicinošs un dizainiski iespaidīgs elements ir ēkas ārpusē uzstādītās nerūsējošā tērauda spirālveida kāpnes, kas paredzētas cilvēku evakuācijai no otrā un jumta stāva. Kāpnes izgatavotas no AISI 304 nerūsējošā tērauda loksnes. “Šīs kāpnes ir veidotas kā pašnesoša konstrukcija, kas balstīta uz pamatu plātnes, bet kāpņu augšdaļā piestiprināta ar diviem šarnīrveida stiprinājumiem, kas konstrukciju notur pret sasvēršanos. Tomēr kāpņu konstrukcija pati ir spējīga uzņemt vertikālo slodzi no tās pašsvara un mainīgo cilvēku slodzi. Tās konstrukcija burtiski darbojas kā atspere, kas atkarībā no mainīgās slodzes var iesēsties līdz 50 mm,” stāsta SIA UPB Nams būvdarbu vadītājs Māris Homka. Lai samazinātu konstrukcijas svaru un panāktu labu vizuālo efektu, pakāpienos un margās ar lāzeri tika izgriezti dažāda diametra ritmiski apļveida caurumi.

 

Detaļas un nianses

 

Līdzās konstrukcijām un tehniskajām inovācijām ēku komplekss pārsteidz ar pārdomātām detaļām un niansēm gan interjerā, gan dažādos telpu elementos, kas piešķir gan īpašu noskaņu, paaugstina kvalitāti, sniedz ērtības un ļauj vienkārši izbaudīt telpu. Piemēram, pirmajā stāvā iekārtotā izstāžu zāle var lepoties ar pasaulē labāko gleznu jeb muzeju izgaismojuma sistēmu. Tie ir ERCO Eclipse gaismekļi ar gaismas intensitātes regulēšanas iespējām, gaismas spektra maiņu no 1500 – 8000 K un ierāmēšanas iespēju, kad darbi ierāmēti ar gaismu un rada ilūzija, ka gaisma nāk no iekšpuses.

 

Lai nodrošinātu ēdināšanu pasākumiem un viesnīcas viesiem, iekārtota kompakta, augsti tehnoloģiski aprīkota virtuves telpa. Te ir viss ērtam, parocīgam profesionāla pavāra darbam. 

 

Gan galvenās ēkas, gan viesnīcas iekārtojumu veidojis Pīlēnu pāris un tajā redzamas atsauces uz Maroku, Venēciju, Japānu. Piemēram, Marakešā tapuši gaismekļi, kas sniedz savdabīgu un patīkamu apgaismojumu. Vairāki interjera priekšmeti izgatavoti pēc U.Pīlēna zīmējumiem, piemēram, viesnīcas vannasistabām. Viesnīcas gaiteņos izvietotas Murano stikla lustras no Venēcijas, kas, kā, smaidot saka U.Pīlēns, esot viņa vecumā un piešķir telpai mazliet vintage sajūtu. Viesnīcas sienas rotā gan paša arhitekta radītie darbi, gan Karlīnas Vītoliņas uzņemtās fotogrāfijas. Kopumā ēku kompleksā maksimāli daudz izmantots Latvijā radītais – no vietējiem būvmateriāliem līdz interjera priekšmetiem. 

 

 

Olas ēkas tehniskie parametri 1.komponente un 3.komponente:

 

Viesnīcas ēkas tehniskie parametri:

2.komponente

Apbūves lauk. 451,6 m2

Apbūves lauk. 185,9 m2

Kopējā platība: 904,7 m2

Kopējā platība: 305.75 m2

Būvtilpums: 4119 m3

Būvtilpums: 1370 m3

 

 

Pasūtītājs: fonds Ola Foundation

Arhitekts: Uldis Pīlēns

Projektēšanas darbi: SIA UPB Projekti, SIA Inženieru birojs Būve & Forma

Ģenerāluzņēmējs: SIA UPB Nams

Būvkonstrukcijas: SIA RK Metāls, SIA Dzelzsbetons MB

Betona produkti: SIA Transportbetons MB, SIA Betona pētījumu centrs

Zemes darbi, Lifta virzuļa čaula: SIA EBV Group

Eksponētā monolītā dzelzsbetona konstrukciju izbūve: SIA Rigensi

Gruntsūdens pazemināšana: SIA UPRENT

Logi, fasādes, stiklotās konstrukcijas: SIA AILE grupa, SIA Stiklu centrs

Viesnīcas alumīnija fasāde: SIA H&L Studija

Pazemes daļas sienu siltumizolācijas ierīkošana: SIA Mateuss

Abu jumtu konstrukciju un Viesnīcas ventilējamās fasādes izbūve: SIA Hoproof

Apdares darbi: SIA KRASO

Koka iekšdurvis: SIA Līva AB

Stikla starpsienas: SIA Door Solution

Grīdas flīžu segumi: SIA Pilsakmens

Elektrotīklu un vājstrāvas tīklu darbi: SIA NCS

ŪKT inženiertīkli: SIA AKVA būve

ŪK, AVK inženiertīkli: SIA Media Būve

Ventilācijas un dzesēšanas tīkli: SIA IONICA SYSTEMS

Gāzes tīkli: SIA REVENIT

Labiekārtošana: SIA Galantus

Pašnesošas spirālveida kāpnes: SIA AN Dizains

Ēkas apsaimniekošana: SIA ENNA


 

 

Teksts: Antra Veļķere

Foto: no AS UPB arhīva, fotogrāfe Madara Kuplā