Nav gluži tā, kā varētu domāt – ka liepājnieku Ilzes un Ulda Pīlēnu ģimenes fonda "Ola Foundation" finansētā un Ulda Pīlēna projektētā jaunā kultūrtelpa Ķīpsalā, Ogļu ielā, slietos virs koku galotnēm un būtu pamanāma jau no liela attāluma. Par "Olu" dēvēto ēku visā pilnībā var ieraudzīt tikai, pienākot pavisam tuvu klāt. Tā, cienot esošo Ķīpsalas apbūves mērogu un apkārtesošos simtgadīgos kokus, vēlējies "Olas" radītājs. Tāpēc betona un stikla trīs stāvu celtne "iesēdināta" padziļinājumā.
Runājot par ēkas saturu, gribētos teikt, ka tas vērsts uz to, lai attīstītu gan prātu, gan jūtīgumu. Prātu – ar semināriem, lekcijām, diskusijām. Jūtīgumu – ar mākslu un mūziku.
Kāpēc "Ola"?
Portālu irliepaja.lv ar "Olu" iepazīstina zinoša, laipna un smalkjūtīga gide – mājas saimniece Ilze Pīlēna.
""Oliņai" ir trīs stāvi. Šobrīd esam piecus metrus zem zemes, izstāžu zāles stāvā, kuru no ārpuses neredz. Šī ir zemākā vieta Ķīpsalā ar augstu gruntsūdeņu līmeni, tāpēc pazemes stāvs veidots bez tradicionālajiem ēkas pamatiem, tos aizstājot ar kuģa tilpnei līdzīgu konstrukciju, būvnieku valodā sauktu par kesonu.
Būvniecība ilga pusotru gadu un šeit nepārspīlējot bija īsta radošā laboratorija,
kur Uldis (Pīlēns – S.P.) kopā ar savu "UPB inženieru komandu ir radījis neskaitāmus tehnoloģiskus un inovatīvus risinājumus, kurus "Olā’’ var redzēt ik uz soļa. Papildus ēka aprīkota ar BMS vadības sistēmām, kas ļauj visas tehniskās lietas vadīt no attāluma. Man patīk Ulda teiciens, ka arhitekta uzdevums un misija ir dokumentēt tā laika iespējas, kurā arhitekts dzīvo. Izstaigājot "Olu", var redzēt, ka tā par simts procentiem ir sava laika "dokuments" jeb liecība par šodienas būvniecības un tehnoloģiskām iespējām un sasniegumiem. Prieks, ka to novērtē arī studenti no arhitektūras, dizaina un inženiertehniskām fakultātēm, kuri šeit mācību nolūkos ir bieži viesi," stāsta Ilze.
"Olas" saimniece Ilze Pīlēna. Publicitātes foto.
Viens no inovatīvākiem un interesantākajiem risinājumiem ir ēkas paceļamais jumts, kas vasarā ļauj ne tikai ieraudzīt zilo debesu malu, bet arī sajust dabas smaržas un putnu balsis, radot iekšpagalma sajūtu. Uz jumta, ko sedz zāliens, var uzkāpt pa brīvstāvošām nerūsējošā tērauda kāpnēm, kas veidotas kā atsevišķs mākslas objekts.
Ēka ir ērti pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tostarp semināru zāle aprīkota ar īpašām tehnoloģijām vājdzirdīgajiem. "Olā" regulāri notiek dažādi semināri, tajā skaitā bezmaksas lekcijas jauniešiem, piemēram, 3.maijā par savu ceļu no ārsta līdz prezidentam stāstīja Valdis Zatlers. Semināru rīkotāju un viesu rīcībā ir arī atsevišķā ēkā iekārtota mājīga viesnīca ar desmit numuriņiem.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši "Ola", Ilze atstāsta filozofisko sentenci: "Ja olu saplēš no ārpuses, tās ir kādas nedzimušas dzīvības beigas, bet,
ja ola ar kāda palīdzību saplīst no iekšpuses, tas ir jauns sākums".
"Dot daudzus jaunus, kvalitatīvus sākumus mākslā, kultūrā, izglītībā – tāds ir arī mūsu fonda mērķis."
"Olas’’ formu, kas vislabāk nolasās no putna lidojuma perspektīvas, ēkai bija iecerējis tās arhitekts, un pirmā skice tapusi piecās minūtēs. Ēkas augšstāvā to tagad var apskatīt, un redzams, ka tā ir ļoti tuvu vēlāk tapušajam ēkas tehniskajam projektam.
Arī ēkas iekšējā struktūrā, kas visos stāvos ir vienāda, simboliski saglabāts olas princips – vidū dzeltenums, apkārt baltums. Savukārt sešus metrus augstās pienstikla plāksnes, kas ietver ēku, simbolizē ieplēstu čaumalu.
Māksla un mūzika
Stāvā, kas atrodas zemes līmenī, izvietota trīssimts kvadrātmetrus liela izstāžu galerija ar profesionālu apgaismojumu, kurā plānotas mainīgas izstādes, saka Ilze. Šobrīd tur skatāma pirmā izstāde – "Mainīgi nemainīgais"ar ievērojamu laikmetīgās mākslas ekspozīciju no "Ola Foundation" privātās kolekcijas.
Ienācējus sagaida Ilmāra Blumberga "Kalpotājs", par kuru Ilze saka "mūsu kolekcijas sirds un kodols".
Skulptūrai fonā lasāmo tekstu, ko par savu moto pieņēmuši arī "Olas" saimnieki, Ilzei e-pastā pirms gadiem atsūtījis pats mākslinieks.
No šobrīd skatāmajiem "Olas" īpašnieku kolekcijas darbiem daļa ir pabijusi arī Liepājas muzeja izstāžu zālē, taču kopš tā laika kolekcijai klāt nākuši daudz jauni – Frančeskas Kirkes, Džemmas Skulmes, Ievas Iltneres, Vijas Zariņas, Sandras Krastiņas un citi darbi.
Liepājniekus īpaši varētu interesēt arī abas pārējās šobrīd aplūkojamās izstādes "Olas’’ augšstāvos – Ulda Brieža fotogrāfiju izstāde "Brīvam būt’’, kas veltīta Latvijas kultūras dižgariem, mūsu tautas izdzīvošanas spēkam un pašlepnumam, un Ulda dēla Harija Brieža debijas izstāde – lielformāta cikls "Septiņi citādie ziedi", kas ir pilnīgs pretstats melnbaltajām, dokumentālajām tēva fotogrāfijām.
"Ola", piesakot sevi Latvijas kultūras kartē, uzsākusi aktīvu darbību arī mūzikas laukā, šeit koncertējuši Raimonds Pauls, aktieris Andris Keišs, Sonora Vaice, grupa "Melo M", pianisti Reinis Zariņš, Andrejs Osokins un daudzi citi. 13.maijā ar savu koncerta programmu "Olā" uzstāsies Vestards Šimkus un Elīna Šimkus. Jauno, uzlecošo Latvijas mūzikas zvaigžņu grupas "Trio Fabel’" koncertu "Radio Klasika" pat nominēja starp desmit labākajiem koncertiem aizvadītajā gadā Latvijā.
Ēkas interjerā izdevies apvienot gan labāko, kas radīts Latvijā, gan ārvalstu mākslinieku darināto, piemēram, speciāli "Olai" veidotie trīs gaismas ķermeņi nāk no Marokas. Tajos redzams vēsturiskais Marokas dizains, kas apvienots ar mūsdienu tehnoloģijām. Lielākās lustras diametrs pārsniedz trīs metrus, tās svars – 600 kilogrami.
Šobrīd "Olā" skatāmas izstādes:
- "Ola Foundation" privātās kolekcijas izstāde "Mainīgi nemainīgais" (pastāvīgi)
- Ulda Brieža fotogrāfiju izstāde "Brīvam būt. Uldis Briedis. Portreti (1966-2010)" (līdz 30. jūnijam)
- Harija Brieža lielformāta fotogrāfiju cikls "Septiņi citādi ziedi" (līdz 30. jūnijam).
