Četras līdz šim neredzētas Vilhelma Purvīša gleznas un stāsti par mākslinieka mantojuma meklējumiem pasaulē. 22. oktobrī kultūrtelpā “Ola Foundation” notika labdarības vakars, lai palīdzētu saglabāt Purvīša dzimtas mājas “Vecjauži” Zaubē un atjaunot muzeja ēkas jumtu.
Ir vakari, kuros māksla nepaliek pie sienām, mūzika nebeidzas līdz ar pēdējo noti un satikšanās kļūst par kopīgu apņemšanos. Tieši tāds bija labdarības vakars “Piemet Purvīša cepurei!”, kurā kultūrtelpā “Ola Foundation” satikās mūziķi, mākslas kuratori, kultūras cilvēki un Purvīša mantojuma draugi. Vakara mērķis bija pavisam konkrēts: palīdzēt Vilhelma Purvīša dzimtas mājām “Vecjauži” tikt pie jauna jumta, lai tajās arī turpmāk varētu pētīt, glabāt un jaunradīt Latvijas mākslas vēsturi.
Vakara īpašo noskaņu radīja Renārs Kaupers, Kaspars Zemītis, Andis Klučnieks un Goran Gora, kuri atskaņoja instrumentālu mūziku, kas koncertam izvēlēta, iedvesmojoties no Vilhelma Purvīša gleznām. Tā Purvīša glezniecība kļuvusi par sākumpunktu muzikālai sarunai, kurā ainavas pārtapa skaņās.
Goran Gora: “Manuprāt, vizuālā māksla un mūzika vienmēr labi sader. Klausoties mūzikā, arī gleznas iegūst jaunu lasījumu un tas arī bija šī koncerta uzdevums - muzikāli “ietērpt” līdz šim Latvijā retāk redzētas Purvīša gleznas.”
Vakara viesiem bija īpaša iespēja pirmoreiz aplūkot četras līdz šim publiski neredzētas Vilhelma Purvīša gleznas. Šie darbi ļāva no jauna pietuvoties mākslinieka daiļradei un atgādināja, cik daudz vēl iespējams atklāt, pētot un meklējot Purvīša mantojumu pasaulē.
“Purvīša muzeja” vadītāja Žanete Grende dalījās stāstos par gleznām, to ceļiem un piedzīvojumiem, kā arī atklājumos, kas radušies, veidojot muzeju mākslinieka dzimtas mājās “Vecjaužos” Zaubē.
“Šī ir īpaša izstāde - pirmo reizi “Purvīša muzejs” rāda Vilhelma Purvīša oriģināldarbus, kurus esam atraduši, meklējot mākslinieka mantojumu pasaulē. Aiz katras gleznas ir ne tikai māksla, bet arī pārsteidzošs cilvēku un Latvijas vēstures stāsts. Mūsu pētniecības darbs ‘Atrast Purvīti’ apliecina, cik daudz vēl nezinām par savu izcilo mākslinieku un cik svarīgi ir turpināt meklēt. Taču, lai šiem stāstiem būtu mājas, mums vispirms jāsaglabā paša Purvīša dzimtas mājas ‘Vecjauži’. Tāpēc ar šo izstādi vēlamies ne tikai dalīties atklājumos, bet arī aicināt sabiedrību palīdzēt uzlikt muzejam jaunu jumtu. Jo mākslai vajag ne tikai skatītāju, bet arī jumtu virs galvas.”, tā Žanete Grende, Purvīša muzeja vadītāja.
No dāvinājuma līdz akreditētam muzejam
“Vecjaužu” stāsts sākās ilgi pirms šī vakara. Vilhelma Purvīša dzimtas mājas 1995. gadā iegādājās Nīderlandes pilsone Margrieta Lestrādena. Nākamos 25 gadus viņa rūpējās par īpašumu, sargājot māju no sabrukšanas un uzturot plašo, aptuveni 80 hektāru lielo saimniecību. Viņas iecere bija šajā vietā izveidot muzeju, kas godinātu vienu no izcilākajiem Latvijas gleznotājiem.
Iepazīstot Imanta Ziedoņa muzeju Murjāņos un fonda “Viegli” darbu, Lestrādena nolēma dzimtas māju nākotni uzticēt cilvēkiem, kuri jau bija pierādījuši, ka spēj radīt mūsdienīgu muzeju un padarīt kultūras mantojumu dzīvu. Fonda komandai savukārt bija jāizvērtē, vai tā spēs uzņemties vēl viena liela kultūras projekta ilgtermiņa atbildību.
Lēmums nebija tikai par ēku un zemi. Tas bija jautājums par to, kā Latvijā stāstīt par saviem izcilajiem cilvēkiem un saglabāt vietas, kas palīdz izprast viņu personību un radošā ceļa sākumu. Vilhelma Purvīša bērnības un pusaudža gadi “Vecjaužos” ir būtiska daļa no viņa dzīvesstāsta. Šeit veidojās ainavu pasaule, kurā vēlāk sakņojās viņa māksla.
2022. gada 3. martā, Vilhelma Purvīša 150. dzimšanas dienā, fonds “Viegli” paziņoja par ieceri dzimtas mājās veidot Purvīša muzeju. Sākās teritorijas sakopšana, pētniecība un muzeja satura veidošana. Apmeklētājiem tika atvērta brīvdabas izstāde “Septiņi gudrie”, kas ļauj iepazīt Purvīti caur cilvēkiem, kuri ietekmējuši viņa dzīvi un personības tapšanu. Muzeja veidošana turpinājās, pakāpeniski attīstot krājumu, pētniecību un apmeklētāju pieredzi. 2026. gadā “Purvīša muzejs” ir privāts valsts akreditēts muzejs.
Tas ir stāsts par stafetes kociņa nodošanu no viena cilvēka citam, par uzticēšanos un par kultūras mantojumu, kas tiek saglabāts nevis abstrakti, bet ar ļoti konkrētu cilvēku darbu, laiku un resursiem.
Meklējot gleznas, atklājas arī vēsture
“Purvīša muzejs” nav tikai vieta, kurā atcerēties mākslinieku. Tā ir arī pētniecības vieta, kurā tiek meklētas un apzinātas pasaulē izklīdušās Vilhelma Purvīša gleznas, tostarp darbi, kas pazuda Otrā pasaules kara un pēckara notikumu laikā.
Šis darbs līdzinās kultūrvēsturiskam detektīvam. Muzeja komanda pēta arhīvus un dokumentus, sazinās ar privāto kolekciju īpašniekiem un dodas ekspedīcijās, lai noskaidrotu gleznu izcelsmi un to ceļus. Katrs atradums var atklāt ne vien vēl vienu Purvīša darbu, bet arī aizmirstu cilvēku, notikumu vai Latvijas vēstures pavedienu.
Muzeja krājums un pētniecība turpina augt. Vienlaikus “Vecjaužos” tiek veidota vieta, kurā apmeklētāji var sastapt ne tikai Purvīša gleznas, bet arī viņa laikmetu, vidi un idejas, kas palīdzējušas veidot Latvijas mākslas vēsturi.
Kāpēc Purvītim vajadzīga jauna cepure?
Vasaras spēcīgā vētra vēlreiz apliecināja to, ko muzeja komanda jau zināja: “Vecjaužu” jumts savu laiku ir nokalpojis, un tā nomaiņa vairs nav atliekama. Lai gan vētra ēkai nenodarīja būtiskus bojājumus, lubiņu segumā radušies caurumi, bet nenosiltinātās jumta konstrukcijas apgrūtina nepieciešamā temperatūras un mitruma režīma uzturēšanu telpās. Tas rada sarežģījumus muzeja krājuma glabāšanā un apdraud iespēju ēku pilnvērtīgi izmantot nākotnē.
Jaunā jumta izbūve nav tikai ēkas ārējā izskata jautājums. Tā ir daļa no nepieciešamajiem saglabāšanas darbiem, lai vēsturiskajā mājā varētu turpināt muzeja darbību un nodrošināt atbilstošus apstākļus krājumam.
Jumta atjaunošana plānota pakāpeniski. Pirmajā kārtā paredzēts noņemt veco segumu, ieklāt jaunu lubiņu jumtu, izbūvēt divas jaunas jumta izbūves un rekonstruēt verandu. Šīs kārtas izmaksas ir 93 469 eiro. Otrajā kārtā, 2027. gada pavasarī, plānota jumta siltināšana, kuras izmaksas ir 54 455 eiro. Kopējās darbu izmaksas sasniedz 147 924 eiro.
Muzeja komandai vienai pašai šo darbu paveikt nav pa spēkam. Tāpēc “Piemet Purvīša cepurei!” ir aicinājums ikvienam, kuram rūp Latvijas mākslas un kultūras mantojums.
Mākslas cilvēki rūpējas cits par citu
Labdarības vakars kultūrtelpā “Ola Foundation” bija arī apliecinājums tam, cik svarīga ir kultūras cilvēku savstarpējā solidaritāte. Galerija, kuras pamatvērtībās ir mākslas atbalstīšana, kļuva par vietu, kur mūzika, glezniecība un muzeja stāsts satikās kopīga mērķa vārdā.
Ir būtiski, lai mākslas kuratori un kultūras vietu veidotāji rūpētos ne tikai par saviem projektiem, bet arī par citu cilvēku radīto un saglabājamo. Kultūras mantojums nav viena muzeja, vienas komandas vai viena ziedotāja atbildība. Tas ir kopīgs darbs, kurā katra iesaiste var palīdzēt turpināt stāstu.
Paldies kultūrtelpai “Ola Foundation” par skaisto vakaru un mākslas atbalstu, Renāram Kauperam un Goran Gora par mūziku, Žanetei Grendei par stāstiem, kā arī visiem viesiem un atbalstītājiem, kuri bija daļa no šīs satikšanās.
Purvīša neredzētās gleznas būs iespējams apskatīt kultūrtelpa Ola Foundation no 22.10.-22.12.
Mākslai vajag jumtu virs galvas.
Vilhelms Purvītis ir mūsu kopīgs lepnums, Latvijas ainavas un mākslas vēstures neatņemama daļa. Saglabājot viņa dzimtas mājas, mēs saglabājam vietu, kur šis stāsts var turpināties un satikt nākamās paaudzes.
Aicinām piemest Purvīša cepurei un palīdzēt “Vecjaužiem” tikt pie jauna jumta.
Ziedojumiem: https://ej.uz/piemetpurvitim
“Purvīša muzejam” ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Ziedotāji var izmantot likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus.
Būsim zem viena jumta!
Vairāk informācijas Una Rozenbauma, una.rozenbauma@gmail.com +37128744682
Autors: Una Rozenbauma


