Roberta Koļcova personālizstāde "Klusuma inerce un vilkme"

Roberta Koļcova personālizstāde "Klusuma inerce un vilkme"

| Ola Foundation
Maija Tabaka’s solo exhibition - PAINTINGS (Exhibition extended until November 15) Reading Roberta Koļcova personālizstāde "Klusuma inerce un vilkme" 2 minutes

No 8. oktobra kultūrtelpā Ola Foundation skatāma mākslinieka Roberta Koļcova jubilejas izstāde “Klusuma inerce un vilkme”, kurā eksponēti galvenokārt pēdējā gada laikā tapuši darbi — gleznas un tēlniecības objekti, kuros sastopas māksliniekam raksturīgā precīzā līnija, cilvēka ķermenis, daba un mitoloģiski tēli.

Klusums jaunajā izstādē nav tukšums vai pauze. Tas kļūst par patstāvīgu telpu ar savu intensitāti, kustību un inerci — vidi, kurā var rasties forma un saturs. Kā formulē pats mākslinieks: “Statikai arī piemīt inerce. Klusums ir skaļums.”

Izstādes uzbūvē Roberts Koļcovs turpina sev būtisko polaritātes principu — spriegumu starp pretstatiem, līdzsvaru un vilkmi, kas saglabājas arī kustībā no viena pola uz otru. Šī attiecība izpaužas gan darbu saturā, gan formālajā valodā, kurā savienojas cilvēka ķermenis, augu pasaule, mīts, grafiskas līnijas ritms un dažādi materiāli.

Atšķirībā no citām mākslinieka izstādēm, šoreiz ekspozīcijā nav pārstāvēti tušas zīmējumi uz papīra — medijs, kuru pats Koļcovs uzskata par vienu no savas prakses pamatiem. Darbi uz audekla, kuros izmantota tuša un akrils, sastopas ar telpiskiem objektiem — metināta un slīpēta tērauda skulptūrām.

Koļcovam forma nav pašmērķis — tā ir instruments, ar kura palīdzību iespējams tuvoties saturam. Darbu nosaukumi savukārt kalpo vien kā virziena norāde, atstājot skatītājam telpu savai uztverei un interpretācijai.

Roberts Koļcovs ir viens no savdabīgākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas māksliniekiem, kura radošais ceļš aizsākās 20. gadsimta 80. gadu beigās. Plašāku ievērību viņš guva kā viens no mākslinieku apvienības “Pasīvā dekadence” dibinātājiem, bet savu individuālo rokrakstu gadu gaitā attīstījis grafikā, glezniecībā un tēlniecībā. Viņa darbos būtiska ir interese par cilvēka ķermeni, dabu, ritmu, līniju un formas spēju kļūt par patstāvīgu nozīmes nesēju. Mākslinieka nozīmību Latvijas mākslas ainā apliecināja arī vērienīgā personālizstāde “Botāniķis un vienradzis” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.