Visbrīnišķīgākās, patiesākās, dziļākās, brīnumainākās un vērtīgākās sarunas notiek tad, kad tie, kas sarunājas, nonāk sinhronitātē. Tie ir mirkļi, kad jebkura saruna kļūst par mākslas darbu. Tās ritms pārtop dejā, kuras soļi plūst intuitīvi, brīžiem negaidīti sarežģīti, izgriežot piruetes par kuru eksistenci vēl pirms pāris minūtēm pat nebija iespējams nojaust. Kad sarunā iestājas sinhronitāte, laiks pazūd. Ir tikai divi vai vairāki sarunu biedri uz viena viļņa. Kā šī sinhronitāte notiek? Tā joprojām ir mistērija. Mēģinot to izskaidrot, pat zinātnieki dažkārt lieto vārdu maģija. Taču sarunas, kas notiek sinhronitātē, vienmēr rada prieku. Arī tad, ja tajās ik pa mirklim klātesošas ir skumjas.
To neizdodas piedzīvot bieži, tālab esam bezgalīgi pateicīgas Edītei Pauls-Vīgnerei par šiem sinhronitātes mirkļiem. Sarunām teju pusgada garumā - Edītes dzīvokļa virtuvē un pie viņas radošai brīnumlādītei līdzīgā galda. Bez tām šī izstāde nebūtu iespējama. Tā tapa kā saruna, kurai šķietami nebija pārtraukuma. Jo māksla jau ir par dzīvi. Tās koncepts ir dzīve pati. Tāda, kāda tā notiek.
Edītes Pauls-Vīgneres izstāde “Vecums rotaļājas” līdz pat 30. jūnijam skatāma kultūrtelpā Ola Foundation.
Foto: Helēna Kārkliņa, Arterritory.com
Izstādē skatāmi arī viņas dēla Paula Vīgnera darbi. Viņš Edītes mudināts pievērsās asamblāžu radīšanai, kurā integrēja vēl kādu no savām kaislībām – radio mikroshēmas.
Izstāde ir Arterritory.com un Ola Foundation sadarbības projekts.
Īpašs paldies Ilze Pīlēna un visai izstādes veidotāju komandai - Martinam Vizbulim, Uldim Timoško, Kirilam Kirasirovam un Ģirtam Muižniekam.
Orģināli publicēts: arterritory.com
