Frančeskas Kirkes personālizstāde "Venēcijas spoguļi", kas apskatāma kultūrtelpā Ola Foundation, piedāvā simbolisku un daudzslāņainu skatījumu uz Venēciju. Māksliniece necenšas attēlot pilsētu ierastajos tūristu tēlos, bet gan atklāj tās noskaņu, vēsturi un kultūras mantojumu caur spoguļu, gaismas, ūdens un krāsu motīviem. Spogulis izstādē kļūst par metaforu atmiņai, pagātnei un cilvēka pieredzei, savukārt gleznās izmantotās bagātīgās tekstūras un marmorēšanas tehnikas iedvesmotie krāsu efekti rada sajūtu, ka darbi nepārtraukti mainās atkarībā no gaismas un skatpunkta.
Recenzijā īpaši izcelta mākslinieces spēja sadarboties ar izstādes telpu un veidot vienotu ekspozīcijas dramaturģiju. Darbos sastopamas atsauces uz Venēcijas vēsturi, Murano stikla tradīcijām, gondolām, plūdiem (acqua alta), kā arī slaveniem mākslas un kultūras tēliem. Līdzās gleznām izstādē eksponēti arī stikla objekti, kas papildina kopējo stāstu par gaismu, formu un materiālu.
Autore uzsver, ka izstādes galvenā vērtība ir spēja apvienot vizuālu skaistumu ar dziļāku filozofisku vēstījumu par laika ritējumu, atmiņu zūdamību un skaistuma pārejošo dabu. Tā nav tikai stāsts par Venēciju, bet arī pārdomas par cilvēka attiecībām ar pagātni, identitāti un mākslas spēju saglabāt atmiņas.
Avots un plašāk lasi:
https://diena.lv/raksts/kd/recenzijas/teksturas-intrigas-serenades-makslinieces-franceskas-kirkes-izstades-recenzija
